2017. gads mums bija iesācies diezgan aktīvi un centāmies regulāri nedēļas nogalēs doties dabā. Bet diemžēl kādu laiku nekur nebijām bijuši, attiecīgi piedzīvojumu kāre bija varen` liela. Nevienam no mums nebija skaidra vīzija, ko vēlamies redzēt, vien zinājām, ka ir jādodas garākā pastaigā, lai lēnu garu savu ķermeni pieradinātu pie ilgākas noslodzes. Piektdienas vakarā apspriedāmies vēl ar kolēģiem, kur iesaka doties apskatē, bet līdz galam skaidrs nekas nebija līdz pat sestdienas rītam, kad kāpām mašīnā un izvirzījām mērķi – Tukums. Ierakstot visiem labi zināmajā Google meklētājā Tukuma apkārtne un atradām vizuāli skaistu un saturīgu noderīgu brošūru, lejupielādējām to un plānojām aptuveni balstīties uz to. Varam piebilst, ka minētais materiāls bija citādāks kā ierasts, jo kā pamata karte tika ņemta orientēšanās karte, kurā bija saprotams viss par un ap reljefu apkārtnē.

Tukuma apkārtne

Tukuma apkārtne

Sākām savu maršrutu pie Tukuma K-Rauta veikala un devāmies ārā no pilsētas. Sākot maršrutu vien vienojāmies, ka mērķis mums nav, bet ir zināms, ka vēlamies nostaigāt vairāk par 10 km.

Apskatot piedāvātos maršrutus uz brošūras, vienojāmies, ka nedaudz pakombinēsim no visa kā, lai sanāk gan apjoma ziņā garāks maršruts, gan arī apskates objektiem un gleznainām ainavām bagātāks.

Mēģinot tikt ārā no pilsētas, devāmies Melnezera virzienā. Vietām vadījāmies pēc kartes, vietām paši izdomājām savu pareizo maršrutu. Siltajās sezonās pie ūdenstilpēm noteikti būtu atpūtnieki un kūsātu dzīvība, bet šoreiz varējām klausīties putnu čalās. Pilsētas trokšņi tika nomākti ar dabas skanējumu netālu no pilsētas robežām. Meža takai vijoties ap pauguriem, nonācām uz ceļa, bet tik pat ātri devāmies atpakaļ mežā. Pa taisnāko iespējamo maršrutu devāmies Vadātājkalna augstākā punkta virzienā. Turpat netālu vajadzēja būt arī ozolam ar nosaukumu “Draņķozols”. Nepaspējām to aplūkot – redzējām tikai sekas, iespējams dedzināts.

Draņķozols

Draņķozols

Esot Āža kalna tuvumā neliedzām arī iespēju uzkāpt tā virsotnē. Skatu, kas paveras no Āža kalna virsotnes redzējuši daudzi, arī tie, kuri piedalījušies Stirnubuka skrējienā. Ar nelielu atkāpi – arī Stirnu buka maršruts bija pieejams mums pieejamajā brošūrā.

Āža kalns

Āža kalns

Kā viena no lielākajām ūdenstilpēm, kurai devāmies apkārt bija Sēkļa ezers, kura krastos pusdienojām un spējām iedomāties, ka vasarā šī būtu lieliska vieta, kur laivot.

Sēkļezers

Sēkļezers

Kopumā varam teikt, ka Tukuma apkaimes mežu takas ir ar savu burvību un arī vietās, kur takas nav, bez liekām raizēm var brist un atklāt vēl neatklātas Latvijas āres. Dienas beigās nostaigāti ap 26 kilometri un iepazīti jauni Latvijas apvidi. Kur ceļi mūs vedīs tālāk, to rādīs laiks!

Pastāsti arī citiem: