Rendas pārgājiens

Maršruta izvēle par labu Rendas gājienam krita iepriekšējā vakarā. Daudz neiedziļinoties noskatījām apļveida maršrutu, kas pašiem likās interesants. Kā arī gribējām pārgājienu Kurzemes pusē, kas pašiem tuvākā un zināmāka, tur jūtamies kā mājās.

Atrastais gpx maršruts piedāvāja veikt aptuveni 32 kilometrus gar vairākiem ezeriem. Lai paspētu visu distanci pieveikt sakarīgā solī, bijām ieplānojuši sākt ap 10:00 no rīta, jo zinājām, ka gājiens prasīs visu dienu. Pārgājienu sākām no Rendas veikala, kur arī atstājām auto. Auto novietošanai var izmantot arī blakus esošo stāvlaukumu, bet tas nešķita tik svarīgi. Kā jau minējām vēlamais maršruts bija atrasts iepriekš, bet sīkāku maršruta izpēti neveicām, līdz ar to īsti nezinājām ko sagaidīt no atsevišķiem posmiem un visa maršruta kopumā. Vienīgais ko sapratām, vēl esot pie auto, ka lietus nebūs un lietus jakas nav jānes līdzi.

Pirmais posms pa takām sākās pie Segliņu ezera. Ļoti skaistas ainavas un skati. Jau sākumā nopriecājāmies, ka ar maršruta izvēli trāpīts desmitniekā un tikai atsevišķi posmi bija jāveic pa grants ceļiem. Lielāko daļu gājiena veicām pa stigām, takām vai meža celiņiem.

    Pēc Segliņu ezera sekoja Zāļezers, Sūnezers un Dzilonis. Pie Dzilona(kartēs minēts arī Zilonis) arī ieturējām pusdienas.  Pie Dziloņa ir ierīkotas pāris LVM atpūtas vietas un otrpus ezeram redzējām, ka cilvēki to izmanto. Ēdienreizē nekas glauns – viena paka no armijas uzturdevas un iepirktās uzkodas – riekstiņi, cepumi, konfektes. Ar apziņu, ka vakarpusē būsim atpakaļ pie veikala un spēsim ieturēties kārtīgāk, pusdienās līdzpaņemtā pārtika bija pietiekami. Saldājā ēdienā pašu lasītas brūklenes kādā no meža stigām, pa ceļam uz Mordangas ezeru.

Lai turpinātu aptuvenu virzību pa maršrutu, nācās šķērsot Ganekļupi. Nebijām pirmie, kuri veikuši šo izpriecu un upē jau bija vairākas kritalas. Lai būtu pārliecinātāki par konstrukciju un tās spēju mūs noturēt, pielikām klāt vēl kokus, kurus varējām atrast un panest. Šoreiz sausām kājām. Negribējās pārbaudīt upes dziļumu attiecīgajā vietā.

Gar Kānezera A krastu gājām ziemeļu virzienā. Turpinājām gar Kleini uz Vēžezera pusi. Kleinis gan vairāk tāda purvaina vieta nekā ezers, aukstākā gadalaikā noteikti var arī doties taisni pāri. Ja sākumā priecājāmies par skaisto ainavu, tad šajā maršruta posmā bijām pateicīgi par daudzveidīgo ainavu. Pie Vēžezera ļoti izteikts kāpu reljefs un sajūta, ka atrastos jūras tuvumā. Pats gājiens sanāk tāda ezeru tūre, jo vēl seko ezers Gulbis un ļoti skaistais purva ezers meža ielokā Linmarks. Tas arī bija dienas noslēdzošais ezers un atlika mērot ceļu līdz Rendai, lai noslēgtu dienas gājienu.

    Visas dienas garumā laikapstākļi mūs lutināja, kas ļāva vēl vairāk izbaudīt skaistās ainavas. Prieks par iespēju ~30 kilometru maršrutu veikt lielākoties pa stigām, takām un meža celiņiem, izvairoties no civilizācijas. Visas dienas laikā sastapām ļooti maz cilvēkus, tikai pāris sēņotājus. Nepilnas 6 stundas svaigā gaisā – ko gan vēl vairāk vajag?! 

Ezera nosaukumi precizēti un apskatīti LĢIA piedāvātajā karšu servisā. Apple un Google kartes ezerus sauc kā nu kuru.