Murjāņu kamaniņu trase un Lojas upe

2016. gads mūs bieži vien veda Siguldas virzienā, ko var noprast arī pēc mūsu iepriekšējiem rakstiem par Siguldas pārgājienu maršrutiem un skatoties dažādus pārgājienu piedāvājumus, sapratām, ka viena vieta mums ir palikusi neapskatīta – Murjāņu kamaniņu trase. Attiecīgi bijām iepazinušies ar informāciju un zinājām, ka kamaniņu trase jāapskata kopā ar Lojas upes krastiem.

Kādā skaistā februāra svētdienā kopā ar draugiem devāmies ar automašīnu Murjāņu virzienā. Kā pārgājiena sākuma un beigu punktu izvēlējāmies Rāmkalnus, no kurienes sākās mūsu mazā pastaiga. Pastaigas mērķis bija kamaniņu trase, bet pirms tam arī bijām izpētījuši, ka Lojas upes krastos ir atrodamas tā saucamās `kastes`, kuras būtu jāatrod.  Pārgājienu sākām pie Gauja vecupes, kur pavērās mūsuprāt tipiskais Latvijas ziemas skats – zemledus makšķernieki sasēduši uz ledus, par kura izturību mēs stipri varētu šaubīties. Bet tā kā nenācām skatīties kā citi atpūšas, pirmās kastes ātri atradām un devāmies Lojas upes virzienā. Kamēr puiši kāpelēja pa kokiem, dāmas baudīja skaisto ziemas ainavu un priecājās, ka mežā ziema vēl rit pilnā sparā. Pēc nepilna kilometra gājiena ieraudzījām arī mazo, bet līkumoto Lojas upi. Upes krasti vietām aizsaluši, bet kopumā ledus upē jau bija salūzis. Visa gājiena laikā upes krastus mainījām salīdzinoši regulāri kāpjot pa kokiem, kas sakrituši pāri upei.

 

Pārgājiena vidus posmā nācās arī sastapties arī ar mazām bailēm, jo vietām upes krasti bija stāvi un apledojuši, līdz ar to, šļūcām piesardzīgi, lai nebūtu jāmēro kritiens lejup. Pēc kāda laika lēnām upes krastos atsedzās skaisti, cēli atsegumi, kuru dēļ ir vērts mērot šo īso pārgājienu. Lielāku pauzi ieturējām esot vienam no atsegumiem virsotnē. Un pēc pauzes pašiem nemanot jau bijām sasnieguši veco Murjāņu kamaniņu trasi. Mēs bijām patīkami pārsteigti par to, ko mēs redzējām. Bijām bijuši vecajā Cīrulīšu trasē, kur par liecību ir palikuši vien pāris trases posmi, ko nevar salīdzināt ar šo trasi. Kā vēsturiskais mantojums ir palikusi trase, saimniecības ēkas, dažādi trenažieri un pat kamaniņas! Pēc trases augšējās daļas, izskatījās, ka mazi renovācijas darbi tiek veikti, lai saglabātu trases mantojumu, tomēr ceram, ka nākotnē kāds nopietnāk parūpēsies par šo īpašo vietu. Tā ir ar savu auru un mums kā maziem Latvijas patriotiem šķiet, ka ar šādām vietām mums noteikti ir jālepojas!

 

Pēc trases apskates, devāmies atpakaļ uz Rāmkalniem, vietām gājām pa ceļu, bet finiša posmā nolēmām tomēr atgriezties pie upes, jo šoseja šajā posmā ir noslogota un iet pa ceļa malu, kamēr pretī brauc smagās mašīnas nebija pārāk patīkami.

Nobeigumā vēlamies teikt, ka šī īsā pastaiga noteikti ir lielisks veids kā svaigā gaisā nesteidzīgi pavadīt brīvdienu. Un ja brauciet cauri Murjāņiem, noteikti piestājiet pie kamaniņu trases!