Amatas taka

Šī gada laikā kā viens no mērķiem bija noiet pārgājienu gar Amatas upi. Noteikti daļai cilvēku uzreiz prātā nāk viens no atpazīstamākajiem atsegumiem – Zvārtes iezis vai ekstrēmais pavasara laivu brauciens pie Lustūža atseguma. Mūsu mērķis šoreiz bija pārgājienu taka gar Amatas upi no Melturu tilta uz A2 lielceļa līdz Veclauču tiltam. Jāsaka, ka šis gājiens plānojās jau kādu laiku. Pēc veiksmīgā Braslas pārgājiena, Amatas takas veikšana likās likumsakarīgs turpinājums. Kā nekā viens no populārākajiem maršrutiem Latvijā.

Un tā kā gājiens tika dažbrīd atlikts uz vēlāku laiku, nebija ne jausmas kādi laikapstākļi mūs sagaidīs. Tikai nedēļu pirms došanās, sapratām, ka būs ziemīgs pārgājiens ar sniegu un nelielu mīnusiņu. No tā nepavisam nebaidījāmies. Godīgi sakot, gājiena laikā izspriedām, ka ziema šādiem maršrutiem piedot papildus burvību. Par apsnigušajām ainavām priecājāmies visa maršruta garumā. Un laikam, jau arī citiem iesakām izmēģināt šādus pārgājienus vismaz pamēģināt ziemas sezonā.
Diena iesākās pavisam agri, kas saistīta ar nokļūšanu līdz starta vietai un pēc tam arī no finiša punkta atpakaļ. Draugu kompānija ar vairākiem transporta līdzekļiem, kur vienu var atstāt sākumpunktā, bet otru beigu punktā, laikam arī ir labākais variants, jo abās vietās atrodas stāvlaukumi. Mums patika arī sabiedriskā transporta variants -turp ar vilcienu agri no rīta un atpakaļ uzspējām uz starppilsētu autobusu.
Agrā sestdienas rītā pie Melturu tilta, gar upes labo krastu iesākas mūsu gājiens. Bez nekādām norādēm, maršruts mums bija vien aptuveni zināms pēc iepriekš skatītām takas shēmām.

Kopumā Amatas taka tiek iedalīta trīs posmos.

Pirmais posms Melturu tilts – Kārļu zivjaudzētava.

Šajā posmā bijām vienīgie gājēji, ko varēja labi saskatīt pēc sniegā iemītajām vai šajā gadījumā neiemītajām pēdām.  Virzoties uz priekšu, viena lieta ko labrātīgi  vēlējāmies aplūkot bija daudzie smilšakmens un dolomītu atsegumi abos upes krastos.  Ja kāds šaubās vai tad tiešām ir tik daudz ko skatīt, tad droši varam teikt – IR! Daži no lielākajiem atsegumiem – Melturu iezis, Dolomītu krauja, Dambja iezis, Ainavu krauja, Ķaubju iezis, Stūķu iezis, Dzilnas iezis, Incēnu krauja, Zvārtes iezis, Miglas iezis, Zemais iezis, Vanagu iezis un Lustūzis. Atsegumi visas takas garumā ik pa gabaliņam un nav ilgi jāiet, lai nokļūtu līdz nākamajam. Šajā posmā taka labi saskatāma, tomēr vietām rombi nomarķēti uz vairākiem koku stumbirem dažādos virzienus. Tajos brīžos devām vaļu intuīcijai. Un mūsu intuīcija aizveda apskatīt Dolomītu krauju no apakšas. Attapāmies pie stāvākas nogāzes, lēnu garu tikām nogāzes virspusē un mierīgi turpinājām ceļu pa marķēto taku līdz Kārļu zivjaudzētavai.

Otrais posms Kārļu Zivjaudzētava – Zvārtes iezis

Šajā posmā par nomaldīšanos no takas nav jāsatraucas, ja ir vēlme iet pēc plāna. Taka marķēta ar oranžas krāsas rombiem uz koku stumbriem. Ja vietām marķējums ir nedaudz tālāk viens no otra, tad vietām rombs ir uz katra trešā  koka. Uz šīs takas nav daudz labiekārtotu atpūtas vietu un tas ir saprotams, bet vairākas mēs redzējām un vienā no tādām pie Ainavu kraujas arī ieturējām brokastis. Arī koka trepītes un tiltiņi ir ierīkoti nepieciešamajās vietās, kas padara šo maršrutu par draudzīgu visiem iet gribētājiem. Šajā posmā uz augšu un leju jāiet diez gan daudz,  tuvāk Zvārtes iezim, pavisam neliela maršruta daļa gar tīruma malu.

Pie Zvārtes ieža iespējams nokļūt arī ar transporta līdzekli un nav nepieciešams veikt iešanas daļu. Apskatījām Zvārtes iezi no malas un izvēlējāmies raitā solī turpināt ceļu līdz Amatas takas beigām.

Trešais posms Zvārtes iezis – Veclauču tilts

Šajā posmā pēc sniegā atstātajām pēdām nopratām, ka nebijām vienīgie šīs dienās gājēji. Taka ļoti labi iezīmēta, šķiet, ka šis varētu būt populārākais posms visā Amatas takā. Regulāri taka izved pie Amatas skaistajiem krastiem un atsegumi paveras viens pēc otra. Izmantojām arī izdevību un nokāpām upes krastā, tieši pie Lustūža atseguma, kur redzējām upes izskalotās alas. Lēnu garu, soļojām, līdz nonācām līdz takas galapunktam pie Amatas tilta, kurā iekārtota atpūtas vieta. Izmantojām labiekārtotās vietas iespējas, ieturējām pusdienas un turpinājām ceļu uz Rīgas pusi. Jeb precīzāk garie 10 kilometri uz sabiedriskā transporta pieturu. Šis ceļš patiesībā bija skaistu vietu pilns – koku alejas, ābeļu dārzi un vienkārši skaistās Latvijas ainavas.

Pirms devāmies pārgājienā zinājām, ka jārēķinās ar aptuveni 30 km garu pastaigu, un beigu beigās tā arī bija. ~ 18km gar upes krastiem un ~11 km pa ceļu līdz Melturu tiltam.
Vēlamies arī piemetināt, ka Amatas upes krasti ir arī viena no tām vietām, kur slēpņošanas entuziasti var atrast veselu slēpņu virkni, kas izvietota gar šo taku.
Noteikti iesakām ikvienam doties pārgājienā gar Amatas upi. Izvēlieties sev mīļāko gadalaiku, uzvelciet ērtākos apavus un dodieties dabā.